Piedodiet, cilvēki, kas ienāks manā profilā, izlasīs pirmos rakstus,
vilsies un manā blogā vairs nekad neienāks, es jūtu, ka tāds ir mans liktenis. :d
Apkārt nebeidz riņķot interesantā dzīves ironija, kārtējie atgādinājumi, ka būt labiem mums ir iespēja tikai dažreiz. Patiesi labiem pašiem sev, nevis radīt par sevi iespaidu, bet tādiem tiešām būt. Visu nedēļu nebiju skolā, slimoju, un beidzot man bija tik daudz laika lai domātu! Atpūstos no visa, visiem, domātu, sapņotu. :)
Jaunums manā ikdienā ir smēķēšanas atmešana. ^___^ Šonedēļ pārliecinājos, ka tā īsti cilvēki smēķē tāpēc, ka to darīt ir patīkami, lai arī cik dīvaini tas skanētu, smēķēšana vieno cilvēkus, smēķēšana veicina domāšanu(jā!), jo pie katras cigaretes tev ir dotas piecas minūtes atslodze no ikdienas steigas! Tas jau ir tas stresa noņēmējs, ne nikotīns. Laiks. Šonedēļ bez smēķēšanas sapratu, ka viss ir tik vienkārši, kā atrast kaut ko vietā, kaut kādu tik pat nomierinošu procesu.
Vakar vectēva 66 jubilejā ēdu pirmos mandarīnus šogad. Un atkal mielojos ar šampanieti, jā, šis dzēriens man garšo tik pat ļoti kā dzīve. :)
Jauku jums dienu! :))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru