The Beautiful People

Tas ir tā, ka tu paņem rokās telefonu, lai paskatītos pulkstenī, atslēdz taustiņus, paskaties, noliec un saproti, ka tu nepaskatījies pulkstenī, ka nepaskatījies nekur. Un otro reizi atkārtot kustību ir izmisums. Tik noguris es esmu. Tajā pašā laikā enerģijas un pozitīvu emociju pilns.

Esmu Edgar Allan Poe pārņemts. Nekad vēl nebiju lasījis tādu grāmatu, kurā par katru stāstu tiešām ir JĀDOMĀ. Nav tā, ka izlasi, automātiski uzķer domu un pēc tam izlasīto PĀRdomā, bet par viņa darbiem tiešām ir JĀDOMĀ. Ir jāizanalizē katra detaļa, lai beigu sarkastiski nomācošā ironija tiešām būtu loģiska. Lai viss sastātos savās vietās. Un tas ir tik fantastiski, ka man ir par ko domāt, kaut kas, kas nav saistīts ar mani, ap mani. Edgars Allans Po.

Vakar es macījos. Es tik reti mācos, bet vakar es tiešām ļoti apzinīgi mācījos. un mani aizrāva. Bet šodien izrādījās, ka velti, jo tā pat kontroldarbā bija kaut kas pavisam cits.

Tūlīt braucu uz teātra mēģinājumu, bet īsti nav spēka arī pēc trim kafijām.

eh, tā dīvaini. Mani nomierina matu virpināšana un mudžināšana. Ļoti.