Domāju, kāpēc, lai rakstītu savas pārdomas virtuāli, ja jau četrus gadus rakstu dienasgrāmatu ar roku? Tuvāk, pasaulīgāk, bet nepavisam ne laikmetīgāk. Hm.
Ar šo adresi saistās nepatīkamas atmiņas, asociācijas, bet tāpēc jau mums dota šodiena, lai veidotu rītdienu, mainītu sajūtas, aizmirstu aizmirstamo, piedzīvotu mirkli. Augtu.
Šajā ierakstā neko vairāk nerakstīšu, tā taču parasti jābūt- pirmajam ierakstam kā lielākajam muļķību kamolam- vai ne? :]
Vēl mirklīti, rīt te visu sakārtošu. :) Saldu dusu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru