E.A.P.- The Black Cat

Nupat tikai sapratu kādu dārglietu es esmu iegādājies! Netīšām, tiešām- garāmejot iegāju grāmatnīcā, kur atkal bija plaukts ar tām daudzajām smilškrāsas vāku grāmatām. Nekad tām nepievērsu uzmanību, jo domāju, ka tajās ir kādi muļķīgi, salkani romāniņi. Ņemot vērā to, ka šoreiz man kaut ko tādu arī vajadzēja, piegāju pie plaukta un ieraudzīju Edgar Allan Poe krājumu. Kaut kur ļoti dzirdēts autors, tāpēc nopirku. Grāmata no astoņiem latiem nocenota uz diviem. Kaut kur biju dzirdējis, ka viņš raksta diezgan šausminoša žanra darbus, pārliecinājos. Mājās braucot divus gabalus izlasīju, uzrunāja. Iegūglēju- izrādās manās rokās stāv gandrīz divsimt gadus veci stāsti!! Velns, tas ir jānosvin.

Runājot par svinēšanu, šonakt atgriezos no Jelgavas izklaidēm, kas, godīgi, bija tieši tas, kas vajadzīgs. Burvība.

Tas šoreiz arī viss, jo vēl joprojām ir dulla galva, gulēts ir minimāli, un mani gaida Allana slimie izdomas augļi.