svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Esam iemācījušies dalīties.

 Fonam- Dodo

EEEeeu! Beidzot laukā ir saule. :) Man vienmēr bija licies, ka man ir vienādas emocijas pret vasaru un ziemu, bet izrādās arī es esmu no tiem cilvēkiem, kas visu mūžu varētu pavadīt vienā garā vasarā. Un rudenī. Un vienā nedēļā ziemas, kurā kompakti būtu pasniegti Ziemassvētki un jaunais gads ar mandarīnu kaudzēm un šampanieša korķa sprādzienu.
Šodien no skapja izvilku savu pižiku, nākošajā nedēļas nogalē jāuzšuj bumbuļi, ko piekarināt pie ausīm, jo kažokāda vēl pāri palikusi un brīvdienas kaut kā jāaizpilda. :]
Vispār jāsāk staigāt pa mazajām stūru humpalām, iespējams atradīšu vēl kaut ko par desmitreiz mazāku cenu, kā veikalā.. Cik vispār kažokādas mēteļi maksā veikalos? Pāris simtus, ne? hehe, un Uldis atrod pa 4ls. ;DD

Es sāku domāt, vai manī iemitinājusies vieglprātība ir uz labu. Aj, līdz šim neko sliktu tajā neredzu. Iespējams, tādējādi zaudēšu dažu cilvēku iemantoto cieņu, bet hm, paliks tie, kuriem jāpaliek, lai arī cik ļoti es ļaušos sev.   Atcerējos kādu jauku komentāru: " Daudzi aiziet, bet vienmēr vietā nāk citi. Patiesībā jau visi ir ļoti vientuļi, visu dzīvi, bet mēs daudzi esam iemācījušies vientulībā dalīties. "

Viena no labākajām bildēm, kuru esmu redzējis  =^___^=

1 komentārs:

  1. man arii vajag kaut ko kazhok veidiigu,bet iisti kazhoki peec kaada laika saak mest spalvu,bet maaksliigie nav tik silti,man vajag kaut ko labu,siltu,elegantu un lai maksaa liidz 20Ls

    AtbildētDzēst