Man tuvāki cilvēki zinās, ka pēdējos pāris mēnešus es esmu bijis laimīgākais cilvēks pasaulē, enerģijas pārpilns un neizsmeļams. Vakar es atklāju tā iemeslu(jeah, es mēnešiem biju laimīgs, bet nezināju kāpēc. ;D) un (IRONIJA MAN KĀ MĀSA(man šķiet šis ir viens no manis visraksturošākajiem teikumiem(pārāk bieži viņš nāk tieši laikā))) vakarnakt man palika neaprakstāmi skumji. Tā, kā nebija bijis mēnešiem.. Alise gan teica, ka tas līdzsvaram, jo visu laiku laimīgs nevar būt. Man gan šķiet, ka pilnīgi debils līdzsvars, jo es esmu skumis tik pietiekami, ka man pienāktos pāris gadu laimes. Bet varbūt vakar tas bija tikai negaidīti milzīgs nogurums. :)
Kaut kas šodien mani atkal ierāva sapņainās domās par Sauli, siltumu, tāpēc laime nedaudz atgriežas. Rīt nedaudz paballēsimies Valmierā un aidā- solis tuvāk Laimei.
Ak jā, pēdējās dienās Deja Vu sajūtas vairs nav nekas svešs..

hmm pienaakas?viens cilveeks man teica,ka nevienam nekas nepienaakas,dziive nav vecaaki,kuri par labaam atziimeem dod balvinjas...;)
AtbildētDzēstkaa man gribeetos,lai man pienaakas kautkas daudz un labs par to ka dziive diezgan daudz abizhojusi un turpina to dariit,karma saka,ka es to iespeejams esmu pelniijusi
AtbildētDzēst