Šīs divas dienas laukos bija kaut kas tik ļoti vajadzīgs.. :) Milzīgi lauki, pār kuriem (kā tuksnesī smiltis) skrien sniegs, lauka vidū izslējies stāv milzīgs, melns suns, kurš gaida, kad tu to panāksi- mans pastaigu biedrs, Romis. Skaidri zilas debesis, silta Saule, vējš.. Uh! Un vēlāk vēstuļu smarža saules pielietā istabā, franču valoda un Medusdūru sveces.
Titāniku skatījos jau ceturtdien, bet vakar atkal ar opapu skatījāmies kā pirmoreiz. Uh!
Brālis prasīja, vai atkal esmu atpakaļ mīlestības frontē- ilgi nedomāju un atbildēju ar "Ne sūda neesmu" (;DD), bet tad atcerējos, ka tomēr esmu pamatīgi iemīlējies- dzīvē! Beidzot un atkal! Aizvakar iemīlējos pirkstu nospiedumos, kas atstāti grafitā, rotādami vēstuli. Vakar iemīlējos matos, uz kuriem autobusā varēju skatīties gandrīz stundu(!!!!!!!!), bet šodien mani apbūra kādu kurpju zoles nospiedums, kurš izvērta tādas virtenes, ka nespēju atraut no tiem skatu.
Tagad tāda sajūta, ka vajadzētu iet nopirkt pīpes un pilnai laimei uzpīpēt, bet tā pat pilnai laimei varētu izbaudīt otro dienu bez tabakas. Tik muļķīgi pīpēt, ja zini, ka bez tā vari arī iztikt, tajā pašā laikā neredzot kāpēc tā nedarīt. Tagad īsti nav noskaņojuma uzskaitīt visus smēķēšanas plusus, bet pretī vienīgajam smēķēšanas mīnusam(nāvei) neredzu iemeslu kāpēc šo kultūru pārtraukt piekopt. :) Mirsim mēs visi, bet baudījuši mirkļus un apstākļus, kādus sagādā cigarete- ne. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru