Svinēt dzīvi

Saule un siltums ir atnākusi kopā ar vēl pastiprinātāku(!!!) dzīves mīlestību. Vienīgā negācija ir mana verbālā degradēšana, jo runāt es māku vairs tikai ar dažiem cilvēkiem, sabiedrībā runāšana sāk šķist tik lieka, ka šķiet drīz nemācēšu runāt vispār.. D. teica, ka ir jāmēģina daudz pierakstīt, lai tas viss saglabājas, bet man nesanāk. Bet nekas, ne jau pagātnes pieraksts ir svarīgs, svarīgs ir mirklis, kuru, varu teikt ar roku uz sirds, es dzīvo ar pilnu krūti. Hm, nonirstot dziļāk atpakaļ realitātes akā, varu teikt, ka šī nedēļa bijusi lieliska, īpaši mēģinājums Rīgā(jeb ceļš atpakaļ no tās), vakardienas vakars ar Dittu un arī šis vakars solās būt lielisks.. Laikam esmu pilnīgi atmodies no ziemas migas, kažoks tiek nomests un aidā! Jābauda mani cilvēki tagad, jāķer mirklis, jo man bail, ka Londonā mani pārņems milzīga vientulības sajūta- bez maniem cilvēkiem. Es ceru, ka izdosies vientulību pagriezt par labu man pašam, nostiprināt sevis atrasto būtību un savu pašpietiekamību, kura nu jau gandrīz gadu mani nav pievīlusi. Gribu, lai vasara tur ir kā kārtīga pamatu nostiprināšana manai attīstībai, jaunajam informācijas vezumam, kas jāapstrādā, jāielaiž sevī pavisam. Apsolu pārlieku(!) neaizrauties ar angļu seksu, alkoholu un visiem pārējiem dzīves svinēšanas faktoriem. Dzīvi es nosvinu, skaisti, bez steigas.