Garou - Belle

Es esmu iemīlējies dziesmā, tā ļoti, ļoti.

Oh, Satan!

Let me, just once,

Run my fingers through the hair of Esmeralda.

Dzīve pasakaini iet uz augšu, tas ir viss, ko varu pateikt.
Lēnām sāku plānot savu 18. dzimšanas dienas balli,
tāpat vasaru Francijā.

Young Blood

Nupat paguēju savu "reizi pusgadā" intervāla diendusu. Tagad jūtos ļoti, ļoti dīvaini, tā pārsteidzoši mierīgi. :) Vispār pēdējās nedēļas jūtos nepamatoti laimīgs, nezinu kāpēc.. Tagad uznāca milzīga iedvesma zīmēt jaunu tattoo skici, jo izskatās, ka man varētu ienākt kāda lieka kapeika. :) Manas dienas krāso Harry Potter audio grāmatas, Alise, Toms, pat pret skolu nav nekādu pretenziju, he. :) Pēdējie deju mēģinājumi arī ir bijuši superīgi, kad pēc mēģinājuma sajūtas ir tik pacilājošas, neskatoties uz milzīgo gurdumu. Dienas pavadu nomoda sapņos par vasaru, naktis- miega sapņos par vasaru, tāpēc saules man netrūkst. :) 

Turpināšu zīmēt, varbūt vēlāk noskatīšos vienu no pēdējām Charmed sērijām un tad jau arī došos gulēt. :)

The My Way

Nupat noskatījos The Secret. Pilnīgi godīgi- esmu nedaudz vīlies, jo es gaidīju kaut ko grandiozu, kas nu ļoti visus manus uzskatus mainīs kājām gaisā. Bet vīlies es esmu par to, ka es neuzzināju neko jaunu! Šis `noslēpums` IR mana ikdiena, tikai tagad vēl nedaudz lielāks stimuliņš to piekopt. Ok, ir ļoti interesanti tas, ka tas viss tiešām strādā- man pašam ir ideāli piemēri no savas dzīves. Tajā pašā laikā, skatoties filmu, man uzlabojās garastāvoklis, saprotot, ka esmu soli priekšā daudziem. Ļoti daudziem. Tā pat daudzi ir soli priekšā man. Bet svarīgākais ir saprast, ka tās nav sacensības, tā nav sacenšanās. Tas ir par vienu cilvēku vairāk uz labāku pasauli. :) Labi, tūlīt došos uz teātra mēģinājumu un turpināšu dzīvot savu ideālo dzīvi. :] hehe. No seriosly, atceraties manu bloga ierakstu par to, ka neveiksminieki ir idioti? Un manu pagājušā gada angļu valodas runu, kuru pārstāvēju Rīgā? Un draugos profila ierakstu par sāncensību? Hehe, un tad vēl kaudze nepublicējamu lietu, kas manā dzīvē notikušas. Kādu pie velna vēl Secretu vajag, ja tas viss man sen jau ir? :))

Have a nice eve, loves!

And it`s the stars that lie to you

Nezinu kāpēc, izdomāju noskatīties vecos dziedāšanas video.
Un nonācu pie secinājuma, ka man vajag vairāk brūnas un melnas drēbes. Daudz.

Natural Blues

Vakarnakts bija no tām retajām, kad miegs nebija mans draugs. Par iemesliem nerunāšu, bet gribu pateikt, ka izrādās visā sliktajā es vēl tomēr protu saskatīt labo. Man bija tik daudz laika domāt, pārdomāt. Un es mainīšos.


bet būs labi, kādu dienu būs labi.
Tagad lūdzu kāds pasakiet kaut ko labu.

Tāds kā laimīgs

Diena lieliska. Beidzot izgulējos, no gultas izlīdu vienos. Tagad skatos `Lielās aizbraukšanas` visas epizodes, paralēli milzīgi sapņodams.. :) Jau simto reizi pēc kārtas klausos Rihanna- What`s my name.

Jā, šodien esmu tāds kā laimīgs.

Apples And Pairs

Noskatījos otro United states of Tara sezonu. Tas seriāls man tik ļoti, ļoti, ļoti palīdz. Tagad jūtos laimīgi skumjš.. Pēdējā laikā man šķiet, ka man ir jānomaina mana pasaule pavisam, lielākā daļa jāmaina pa 180 grādiem. Bet tad atkal iedomājos- velns, neviens dzīves brieduma cilvēks neuzskata, ka septiņpadsmit gados būtu bijušas kādas milzīgās dzīves izvēles, ka tad cilvēks ir vēl naivs bērns. Tāpat astoņpadsmit, deviņpadsmit, divdesmit.. Ka dzīves pieredze un saprašana nāk ar laiku, ar ilglaicīgu pieredzi. Tajā pašā laikā, visi šajā vecumā domā, ka saprot visu, zin labāk un ir pārliecināti, ka vēlāk klāt nāks tikai kļūdas. Un es esmu neiedomājami apjucis. Es nezinu, vai mans pienākums ir būt neapdomīgam, trakam jaunietim, kas bauda dzīvi, un tā teikt does sex, drugs n r&r, kas nedomā par sekām un plūst pa straumi, vai tieši pretēji- domāt par to, ko dzīvē gribu sasniegt, kas un kur es esmu, kādi cilvēki man ir un būs apkārt. Pēdējā laikā tas jaunietis manī ir piezemējies, es par daudz domāju un vairs neprotu  būt neapdomīgs idiots, kādam mana vecuma jaunietim pēc būtības vajadzētu būt. Jo domāt ir tik sasodīti grūti, nogurdinoši, ka es to vairs negribu. Ne tagad.
  Seriāla galvenā varone ir Tara, kurai, dažos vārdos, ir personības dalīšanās. Viņa pārvēršas par traku jaunieti, par pusmūža alus dzerošu vīrieti, par sešdesmito gadu paraugsievu, piecgadīgu bērnu, psihoterapeiti. Un seriāla gaitā viņa mēģina ar šiem tēliem tikt galā. Droši vien uz to scenāristi arī spiež- cilvēkiem seriāls iepatīkas, šķiet tik sasodīti tuvs, jo katrā no mums ir dažādas personības, ar kurām mums jātiek galā. Un tālāk?