Noskatījos otro United states of Tara sezonu. Tas seriāls man tik ļoti, ļoti, ļoti palīdz. Tagad jūtos laimīgi skumjš.. Pēdējā laikā man šķiet, ka man ir jānomaina mana pasaule pavisam, lielākā daļa jāmaina pa 180 grādiem. Bet tad atkal iedomājos- velns, neviens dzīves brieduma cilvēks neuzskata, ka septiņpadsmit gados būtu bijušas kādas milzīgās dzīves izvēles, ka tad cilvēks ir vēl naivs bērns. Tāpat astoņpadsmit, deviņpadsmit, divdesmit.. Ka dzīves pieredze un saprašana nāk ar laiku, ar ilglaicīgu pieredzi. Tajā pašā laikā, visi šajā vecumā domā, ka saprot visu, zin labāk un ir pārliecināti, ka vēlāk klāt nāks tikai kļūdas. Un es esmu neiedomājami apjucis. Es nezinu, vai mans pienākums ir būt neapdomīgam, trakam jaunietim, kas bauda dzīvi, un tā teikt does sex, drugs n r&r, kas nedomā par sekām un plūst pa straumi, vai tieši pretēji- domāt par to, ko dzīvē gribu sasniegt, kas un kur es esmu, kādi cilvēki man ir un būs apkārt. Pēdējā laikā tas jaunietis manī ir piezemējies, es par daudz domāju un vairs neprotu būt neapdomīgs idiots, kādam mana vecuma jaunietim pēc būtības vajadzētu būt. Jo domāt ir tik sasodīti grūti, nogurdinoši, ka es to vairs negribu. Ne tagad.
Seriāla galvenā varone ir Tara, kurai, dažos vārdos, ir personības dalīšanās. Viņa pārvēršas par traku jaunieti, par pusmūža alus dzerošu vīrieti, par sešdesmito gadu paraugsievu, piecgadīgu bērnu, psihoterapeiti. Un seriāla gaitā viņa mēģina ar šiem tēliem tikt galā. Droši vien uz to scenāristi arī spiež- cilvēkiem seriāls iepatīkas, šķiet tik sasodīti tuvs, jo katrā no mums ir dažādas personības, ar kurām mums jātiek galā. Un tālāk?
haa,es sho seriaalu esmu redzeejusi,mazliet,bet esmu...vispaar man ir aizspriedumi,ka par shaadu probleemu taisa komeedijseriaalu(kaa man shkjiet tas ir),bet no otras puses dziive jau nekas cits nav kaa komeedija.veel man tomeer zheel vinjas gjimeni,kurai noteikti vajadzeetu buut ljoti gruutai dziivei ar shaadu personu.
AtbildētDzēstkatraa no mums ir shiis personas,tev neviena no vinjaam nav jaaizcelj vai jaapvalda,jo, manupraat,instinktiivi noteiktaa situaacijaa,kaad no personaam iznaak priekshgalaa...kaapeec Tu domaa ,ka ar kaadu no taam jaatiek galaa?ja tas nav tik izteikti ,kaa Tarai..
Ahoy! Welcome to the path of the cynic! I feel like a 40-year-old most of the time. But seriously, your youth IS the time when you gather experience, and if you've gathered a lot of it, you just tend to...change. No, seriously. One thing is - i wouldn't call it - growing up. You see, only children ever dream of growing up. Becoming adults and such. Adhering to some code of adultness. When i became older, i put this thing, as well as my childhood toys and my dreams of becoming an astronaut in a box. Such ideas are for children, for when you've gained some wisdom, you understand that...well...it's life. And those people who try to be TOO responsible for everything, and judge you too much are actually afraid that they're imperfect themselves. You see, there's still that small child inside all of us, and that child is the source of much pleasure. And naivety. And idealism. Only by mixing those things with your experience-given cynicism, you can become a better person. It is said, that a wise man learns from the mistakes of others, a normal man from his own, but a fool never learns. So, don't be a fool - and don't try to think that getting more experience has killed your innner youngblood. You can only improve, you see. We're made that way. :)
AtbildētDzēst