ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

And it`s the stars that lie to you

Nezinu kāpēc, izdomāju noskatīties vecos dziedāšanas video.
Un nonācu pie secinājuma, ka man vajag vairāk brūnas un melnas drēbes. Daudz.

otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

Natural Blues

Vakarnakts bija no tām retajām, kad miegs nebija mans draugs. Par iemesliem nerunāšu, bet gribu pateikt, ka izrādās visā sliktajā es vēl tomēr protu saskatīt labo. Man bija tik daudz laika domāt, pārdomāt. Un es mainīšos.


bet būs labi, kādu dienu būs labi.
Tagad lūdzu kāds pasakiet kaut ko labu.



sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Tāds kā laimīgs

Diena lieliska. Beidzot izgulējos, no gultas izlīdu vienos. Tagad skatos `Lielās aizbraukšanas` visas epizodes, paralēli milzīgi sapņodams.. :) Jau simto reizi pēc kārtas klausos Rihanna- What`s my name.

Jā, šodien esmu tāds kā laimīgs.

piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

Apples And Pairs

Noskatījos otro United states of Tara sezonu. Tas seriāls man tik ļoti, ļoti, ļoti palīdz. Tagad jūtos laimīgi skumjš.. Pēdējā laikā man šķiet, ka man ir jānomaina mana pasaule pavisam, lielākā daļa jāmaina pa 180 grādiem. Bet tad atkal iedomājos- velns, neviens dzīves brieduma cilvēks neuzskata, ka septiņpadsmit gados būtu bijušas kādas milzīgās dzīves izvēles, ka tad cilvēks ir vēl naivs bērns. Tāpat astoņpadsmit, deviņpadsmit, divdesmit.. Ka dzīves pieredze un saprašana nāk ar laiku, ar ilglaicīgu pieredzi. Tajā pašā laikā, visi šajā vecumā domā, ka saprot visu, zin labāk un ir pārliecināti, ka vēlāk klāt nāks tikai kļūdas. Un es esmu neiedomājami apjucis. Es nezinu, vai mans pienākums ir būt neapdomīgam, trakam jaunietim, kas bauda dzīvi, un tā teikt does sex, drugs n r&r, kas nedomā par sekām un plūst pa straumi, vai tieši pretēji- domāt par to, ko dzīvē gribu sasniegt, kas un kur es esmu, kādi cilvēki man ir un būs apkārt. Pēdējā laikā tas jaunietis manī ir piezemējies, es par daudz domāju un vairs neprotu  būt neapdomīgs idiots, kādam mana vecuma jaunietim pēc būtības vajadzētu būt. Jo domāt ir tik sasodīti grūti, nogurdinoši, ka es to vairs negribu. Ne tagad.
  Seriāla galvenā varone ir Tara, kurai, dažos vārdos, ir personības dalīšanās. Viņa pārvēršas par traku jaunieti, par pusmūža alus dzerošu vīrieti, par sešdesmito gadu paraugsievu, piecgadīgu bērnu, psihoterapeiti. Un seriāla gaitā viņa mēģina ar šiem tēliem tikt galā. Droši vien uz to scenāristi arī spiež- cilvēkiem seriāls iepatīkas, šķiet tik sasodīti tuvs, jo katrā no mums ir dažādas personības, ar kurām mums jātiek galā. Un tālāk?  

otrdiena, 2011. gada 4. janvāris

Coma White

Šodien mani perfekti apzīmē vārdu savienojums "emotionally slutty"
Jūtos apmierināti netīrs un ļauns, šodien tas ir labi, nepārprotiet. 
Skan Mensons- the nobodies un tūlīt atkārtoti skatīšos Velvet Goldmine
Ļoti bieži domāju par to, kā būtu, ja Alise nedzīvotu tik tālu. Tik bieži rodas tāda sajūta, ka vajag viņas klātbūtni, sēdēt un justies emocionāli netīriem kopā. Vai tīriem, atkarīgs no dienas.  Sapņoju kaut ko zīmīgu, tikai neatceros   ko. Bet pārmaiņu pēc sapnis nebija no sērijas "GTFO of my dreams".
Saņēmu ziņu no T. un tagad nezinu ko domāt. Ja godīgi, domāt biju jau beidzis, nedomāju, ka tam visam būtu jeb kāds turpinājums. Bet tagad atkal jādomājādomājādomā

Šovakar atsākam teātra mēģinājumus, biju jau noilgojies, tāpat pēc dejām, nedaudz arī skolas.
Ziemas brīvlaikā vienīgā labā lieta, ko izdarīju- biju ar brāli slēpot. Tāpēc jāgaida vasara- labiem darbiem




pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Cilvēki mainās, fotogrāfijas ne

Vakarnakt līdz trijiem bija bezmiegs un milzīga skumju jūra. Es par daudz domāju par pagātni, tāpēc jums jāpalīdz man izveidot spilgtāku tagadni. Vakar tik daudz domāju, nelabi daudz. Tas noveda pie tā, ka nupat palasīju J. blogu. Nezinu kāpēc, bet man fiziski paliek slikti par to domājot vien. Tāpēc iemāciet man nedomāt.
Tūlīt braucu uz Liepāju, pa ceļam pastā jāiesviež K. vēstule un jāizbauda rīta smēķis.
Jūtu, ka šī būs laba diena.

sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

DAY SIX - EXPLOSIONS IN THE SKY

Ak mans, cik jauks jaunais gads! Tik neierasts un nostļģisks. Biju kopā ar ģimeni, ģimenes draugiem. Divas ģimenes mazā pulciņā sēdējām, dzērām šampanieti, vēlāk taisījām uguņošanu.. Manu vakaru izkrāsoja Mārcis, kuru ilgi nebiju saticis. Bērni šajā vecumā ir tik spilgti, mamm, tēt, abol, bumb, piiiiu! Fantastiski. Gulēt iegāju jau ap vieniem, šampanieša un laimes apreibis. No saņemtajiem draugu zvaniem galvenie tosti bija- Par Franciju, par  pirmo tikšanos trīs gadu laikā, par drosmi, par vairāk tikšanos, par mums. Lielisku pārsteigumu man sagādāja Kostjas zvans. Un tad vēl māšuks un uhh. :)
Ah, draugi, galvenais, ka visam ejam kopā paralēli, tad jau- LAI TUR VAI KAS!!