otrdiena, 2010. gada 7. decembris

Pērļu zvejnieks

Man ir tāda sajūta, it kā būtu noticis kaut kas lielisks, bet es neatceros kas, it kā jūtos baigi labi, bet nezinu kāpēc. Un sapratu, cik ietekmējams un izteikts garastāvokļa cilvēks esmu- šorīt izlienu no gultas sešos, sataisos, eju uz autobusu, stāvu viens, laimīgs klausos austiņās un dejoju. Iekāpju autobusā, pārlasu `Pērļu zvejnieku`. ārprātīgi saskumu pāris desmit minūtēs. No nieka literatūras gabala. Tā ļoti, ka to jauko dejojamo garastāvokli dabuju atpakaļ tikai tagad- vakarā. Vēl joprojām esmu Courtney Love pārņemts.

Lienes teiktais `Brauksim ar mašīnu` šodien izraisīja milzīgi daudz pārdomu. Par visu un par to, cik ļoti es to visu nevaru sagaidīt. Tas ir tik dīvaini, kāpēc prāts un domas nevarētu iet līdzi PATIESAJAM laikam?

Šodien pēc argumentētiem faktiem un romantisma struktūras izsecināju, ka esmu 90% melanholisks romantiķis. Skan plaģiātiski muļķīgi, bet ja atradīsiet vēlmi painteresēties par šiem jēdzieniem(nevis neprecīziem vispārpieņēmumiem) kārtīgāk, tad tie, kas mani pazīst, piekritīsiet par visiem 100. Tagad kaut kas jāizdomā ko darīt.


pirmdiena, 2010. gada 6. decembris

Courtney Love

Vakarnakt noskatījos dokumentālo filmu par Courtney Love. Velns, tik daudz izaicinājumu dzīvē, tik daudz šķēršļu līdz laimei, bet, sasodīts, viņa bijusi tik stipra, tikusi tam visam pāri. Par to gribot negribot rodas milzīga cieņa pret šī cilvēka darbu. Un tagad sēžu, klausos `Hole` discography un mēģinu izdibināt vēl ko par šo burvīgo būtni.


sestdiena, 2010. gada 4. decembris

If I`d be a girl I wouldn`t wear a bra

 Šo te lūdzu uzliekam fonā! ^___^

Šodien atdevos Ziemassvētku noskaņai. Tik sasodīti jauka diena!!!! Visu dienu vāļājos pa gultu, skatos televizoru, štopēju mandarīnus.. :] Tik dievīgi neko nedarīt. Noskatījos viens pats mājās divi un uznāca tāda nostaļģiska emociju jūra par New York city, laikam nākotnes plānos bomžkārtā būs jāatzīmē arī vizīte NewYork         trakajās ielās.. :)  London, Paris, NewYork- next? Please, I won`t let my self settle for one place for whole lifetime. I will live, not exist.




CONQUEST

Parād` mīļo balodīt, kā aug magonīt`s
Parād` mīļo balodīt, kā aug magonīt`s
Tā aug magonīt`s, tā aug magonīt`s,
Tā aug magonīt`s, tā aug magonīt`s,

Parād` mīļo balodīt, kā plaukst magonīt`s #2
Tā plaukst magonīt`s, tā plaukst magonīt`s #2

Parād` mīļo balodīt, kā plūc magonīt`s #2
Tā plūc magonīt`s, tā°plūc magonīt`s #2

Parād` mīļo balodīt, kā tais` magoņpien` (;DDD)
Tā tais` magoņpien`, tā tais` magoņpien`

Parād` mīļo balodīt, kā kļūst atkarīgs #2
Ėj uz slimnīc` ārtsējies, ej uz slimnīc` ārstējies!!

Vakar devāmies mājās no Pāvilostas balles, kad Banga aktīvi `izglītojās un diskutēja` par magonīšu kaitīgumu un to, pie kā to lietošana noved. ;DD Ir tik uzmundrinoši vērot atraisījušos un laimīgus cilvēkus. :)

Klau, es nupat padomāju, ka šodiena ir baigi dīvaina. Vakar visu dienu nebiju ēdis, vakarā riktīgi pierijos, vēl šorīt jūties manāmi paēdis, pamodos vienos(?), laukā pretīgāku laiku iedomāties nevar, bet jūtos es skaisti. Tā silti un klusi. Bet izskatās, ka naudu es dabūjis nebūšu un karstvīna chill vakars pie Dittas šodien atkrīt. Vai arī nē, nezinu, vēlāk redzēsim..

Eh,sagribējās kafija.

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Darkest horse

Pēdējā laikā esmu ļoti ieradis klausīties stereomood- tajā lapā, kurā tu izvēlies attiecīgu garastāvokli un klausies attiecīgu mūziku. Tik pasakains fons, pilnīgi svešas, skaistas skaņas, kuras neliek domāt.
 Man ir ļoti žēl, ka, sākot rakstīt blogu, es esmu `piemirsis` savu īsto dienasgrāmatu, neesmu tajā rakstījis vairākus mēnešus. Kaut kas tajā ir jāmaina, bet nav spēka. Un tāpat vēstule Alisei stāv nepabeigta. Un man tas tik ļoti nepatīk, nespēju saņemties.
  Nupat izlasīju Dittas jaunāko ierakstu(hehe, cik virtuālā pasaule tomēr ir jauka), tik silti. Ar viņu parasti ir tik labi. Un man liekas, ka es atraisīju to pavedienu tik tālu, līdz sapratu kāpēc- viņa ir vienīgais draugs, ar kuru es esmu kārtīgi strīdējies. Tā ļoti, līdz likās, ka tā ir pēdējā reize, kad tiekamies, atvadu vietā sakot `man vienalga`, ar aizcirstām durvīm. Ilgi tas viss krājās, tad izlaidām. Pagāja laiks, un īstenībā sapratām, ka vienam bez otra ir kaut kā nepareizi, ka šī draudzība tomēr ir jāpatur. Un viss pilnīgi dabiski atkal iegāja savās sliedēs. Es ceru, ka es šo periodu nekad neaizmirsīšu, jo caur viņu es redzu, kādas ir manas sliktās, tiešām sliktās īpašības. Un Ditta man palīdz tās pazudināt. Iespējams, neapzināti, bet palīdz. Un tagad atkal ir laiks kādam alkoholiskam miera vakaram. (es zinu, ka tu šo lasi, mums jāsāk domāt par to konkrēto dienu. Nezinu, vai sestdien būšu ticis pie naudas. ;D :) )  Es gribu karstvīnu.




trušmuguru pižiku pabeidzu, sanāca vienkārsi awesome, tagad turpinu savu collarjob

I`m Harry Potter, school is for losers, I`m ttly awesome

I`m more than NOT READY







trešdiena, 2010. gada 1. decembris

Collars, Hats, scarfs and other stuff

FUR FUR FUR FUR FUR!!!

It`s all I can say about long winter eves. Mans trušmuguru pižiks būs gatavs pēc pāris darbīgiem vakariem, plus paralēli manas krampjos raujošās rokas darina attēlā redzamo produktu. Šūt ir tik sasodīti kruti, ka man jāsāk apsvērt doma par savādākas profesijas apguvi. Ziemām. Vasarās es varētu strādāt par bomzi, bet ziemās par šuvēju/dizaineri. Yo. Back to work work fashion baby, work it, move that bitch c-razy.
Un vēl joprojām(velns, kurais mēnesis jau šis ir!!!!!???) es apsveru domu par matu nogriešanu. Interesanti, kurš uzvarēs, es, vai šķēres?