Pērļu zvejnieks

Man ir tāda sajūta, it kā būtu noticis kaut kas lielisks, bet es neatceros kas, it kā jūtos baigi labi, bet nezinu kāpēc. Un sapratu, cik ietekmējams un izteikts garastāvokļa cilvēks esmu- šorīt izlienu no gultas sešos, sataisos, eju uz autobusu, stāvu viens, laimīgs klausos austiņās un dejoju. Iekāpju autobusā, pārlasu `Pērļu zvejnieku`. ārprātīgi saskumu pāris desmit minūtēs. No nieka literatūras gabala. Tā ļoti, ka to jauko dejojamo garastāvokli dabuju atpakaļ tikai tagad- vakarā. Vēl joprojām esmu Courtney Love pārņemts.

Lienes teiktais `Brauksim ar mašīnu` šodien izraisīja milzīgi daudz pārdomu. Par visu un par to, cik ļoti es to visu nevaru sagaidīt. Tas ir tik dīvaini, kāpēc prāts un domas nevarētu iet līdzi PATIESAJAM laikam?

Šodien pēc argumentētiem faktiem un romantisma struktūras izsecināju, ka esmu 90% melanholisks romantiķis. Skan plaģiātiski muļķīgi, bet ja atradīsiet vēlmi painteresēties par šiem jēdzieniem(nevis neprecīziem vispārpieņēmumiem) kārtīgāk, tad tie, kas mani pazīst, piekritīsiet par visiem 100. Tagad kaut kas jāizdomā ko darīt.