Ir pienācis kārtējais lielais dzīves atspēriena punkts, Rīgas putekļi un neputekļi, līdzcilvēku dvēseles un nedvēseles. Atkal tā ne no kā es jūtos kā jauns cilvēks, svaigs, tīrs. Un viss, kas ir aiz manis un man vēl priekšā, tas viss šķiet skaista smaida vērts, bet tikai smaida, jo neko vairāk par doto mirkli man īsti nevajag. :)
http://youtu.be/L9wLrAtcd6Y
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru