Mati.

Londonā, kad vēl nebiju uztaisījis dredus, bija kāda diena, kad pēc mazgāšanas ļāvu tiem izžūt vējā. Viņi bija tik lieli un cirtaini un skaisti un smaržīgi! Lāsmiņa mani nosauca par Zelta Lauvu. Vējš matos ir viena no skaistākajām sajūtām, kādas zinu un tas man ļoti, ļoti pietrūkst.
Savu solījumu sev turēju un vasarā dredus tiešām uztaisīju, bet nu laiks no tiem atkal atvadīties līdz vēlākam, vismaz tā tagad šķiet.. :)
No rītdienas man nebūs datora uz nenoteiktu laiku, tāpēc see ya uz ilgāku. ;)