Jaunas Asinis

Vakardiena bija tik jauka, vakarnakts sapņi skaisti. Telefona kontaktos vakar pievienoju kontaktu ar vārdu "Vasara". Tas gan nav īstais vārds, bet tik ļoti labi, ka nevarēju savādāk.
Arī Alise ar saviem piedzīvojumiem uzlaboja garastāvokli un tagad laikam jāiet kaut ko pasākt.

The Size Of Your Boat

Like wtf? ;DD Pārmaiņu pēc kāds man ļoti neraksturīgs ieraksts- velns, es šodien jūtos tik fucking dirtydirty sailor boy BBY!!!

Klausos perversas dziesmas, priecājos par to, cik labi izskatos un fuck yeah, es mīlu savu dirty life, haha!!

 (lyrics atrodiet paši)

Tātad, sīkāk par vasaru- ieklausījos pasaulē un sevī, līdz sapratu, ka vairākus mēnešus esmu veiksmīgi izvairījies no zīmēm, kas liecina, ka uz Franciju man braukt nevajadzētu. Lai nu kā, tagad turu visus savus četrus īkšķus, mezglu mēlē un pritī čerrī on de top par ma gurl Anita, kura mēģinās man kaut ko uzčinīt. Ja viss izdosies, tad I~M GOING LOW LOW LOW LOW!  Ok, braucu uz teātra mēģi, see ya soon pussieeez!!

Es negribu iekārtot dzīvi, es gribu, lai dzīve iekārto mani.

Vakarnakt redzēju ļoti zīmīgu sapni.
I`m going to London, France will wait.

Drīz modīsies čūskas

Ļoti sen nav bijis tā, ka tik daudz dienas pēc kārtas ir tik fantastiskas kā mana aizvadītā nedēļa.. 

Sākšu ar otrdienu- pēc skolas pie Dittas kārtīgs chillin un lieliska smieklu deva.. Pēc tam trijatā ar Rudzīti uzkāpām uz teātra kaimiņmājas augstā jumta, paspējām uz dievīgu saulrietu.. Pēc tam teātra mēģinājums. Trešdien man izdevās perfektā vietā noķert nākošo saulrietu.. tik daudz enerģijas! Ceturtdienas sarunas ar Mēnesi noveda pie fascinējošas piektdienas uzstāšanās: 

(hm, nupat pamanīju, ka man ir asiņains un noplēsts ceļgals un man nav ne jausmu kāpēc) Labi, turpinu- kārtīgi pasēdējām, iedzērām alutiņu un devos mājās. Un lūk, seko nedēļas labākā diena. 

Dienu aizvadīju Durbē, kur vakarā piedalījāmies fantastiskā kopkoncertā. (ok, nu jāsāk raudāt, jo nezināmu iemeslu dēļ nevaru pievienot bildi)

Pēc koncerta bija balle, uz kuru es gan nepaliku.. Pārbraucu mājās pārguris jau sāku domāt par gulēt iešanu, kad radās spontāna ideja doties pie Dittas. Un šis bija viens no labākajiem lēmumiem šogad. ;D Tuvais Mēness mūs ietekmēja tik ļoti, tik fantastiski! Tā smējies nebiju mūžību, tik ļoti, ka šorīt pamostoties pirmie mūsu sarunas vārdi bija -Ei dirst, kā man sāp galva.  - Man arī..  (Starpcitu, alkoholu lietojām minimāli). Noskatījāmies Bridžetas džounsas otro daļu, iesākām vēl vienu filmu bet atlūzām. Pirms tam izbaudījām neaprakstāmu makaronu fetišu un swap swap hardcore burvību. ;DDD Jā, zināmu apsvērumu dēļ publicēšu tikai vienu bildi, jo pēc makaronu orģijām mēs tomēr izskatāmies pārāk nepublicējami. ;DD 

Ah, es noguru no rakstīšanas. 

Dzīve un dvēsele.

Šodien pēc mēģinājuma dodos pie Dittas uz dz.d. chillin. Viņa teica, lai dāvinu dzīvi. Tieši to arī dāvināšu, jo viens no 2009(?) gada spilgtākajiem notikumiem bija dzīves uztaisīšana. Es uztaisīju dzīvi, bet tā īsti neatradu tai personību. Vēlāk dzīvei uztaisīju klāt dvēseli, tā nosēdās uz dzīves. Kaut veidošanas procesā smagi bojāta(kā jau dvēselēm pienākas būt- pāršķeltām), ideāli līdzīga tās būtībai. Kaut kā jutu, ka šīs lietas man kādam jāuzdāvina, jo pašam tās šķita pārāk "Ne Es". Vispirms gribēju dāvināt J., bet pārdomāju, pēc tam biju domājis to dāvināt J(2.), bet tagad priecājos, ka to neizdarīju.. Vēlāk tā man šķita piemērota K., bet arī viņa dzīve īsti neizskatās tāda. Man šķiet, ka Ditta beidzot būs īstais cilvēks.
  Tāpēc gribēju atrast to datumu un pārskatīju draugiem.lv dienasgrāmatu. Tajā ierakstu neatradu, tāpēc skatījos savā Dienasgrāmatā(t.i. ar roku rakstītajā). Neatradu, tomēr meklējot acis aizķērās aiz dažām rindām, neaptverami laimīgām rindām. Vēlāk tik pat neaptverami tukšām, melnām un sāpīgām rindām. Laikam tāpēc jau mēnešiem neesmu tajā neko rakstījis- nabaga klade ir piesūcināta ar manām skumjām, sāpēm.. It kā tajā ir vēl vairāk laba, bet kaut kā šīs nabaga lapas mani ir sākušas atgrūst.
   Ir sācies jauns periods, jauna laime un dzīves posms, tagad būtu tik daudz laba un skaista ko tajā rakstīt, bet kaut kā neceļas roka. Nejūtos vairs šij grāmatai piederīgs.. Iespējams, kādreiz izprintēšu šī bloga ierakstus un ielīmēšu tajā, tas aizņems pietiekami daudz lapaspušu, lai mana roka būtu pietiekami tālu no vecās dzīves. ā pat kā pie kvalitātes cilvēki nonāk caur smagu darbu- pie laimes cilvēki nonāk caur milzīgām sāpēm. Bet no tā visa var tik daudz mācīties, ka es pat nezinu, kas un kāds es būtu, ja tam visam nebūtu gājis cauri.